Станислав Лем: Solaris

Stanislavs Lems dzimis 1921. gada Lvova. Tur vins pabeidza vidusskolu un saka studet medicinu. Kars partrauca S. Lema studiju gaitas. Pec Polijas atbrivosanas Lems Krakova pabeidza medicinas studijas un pieversas rakstniecibai.

Stanislava Lema pirmais solis zinatniskas fantastikas joma bija gramata «Astronauti». Saja virziena gaja vina dailrades talakais attistibas cels. Vins sarakstijis ap 20 gramatu, kuras dzila zinatniska doma savijas ar neparastu izteles bagatibu. S. Lema gramatas tulkotas vairak neka divdesmit pasaules valodas. Luk, dazi S. Lema daildarbi, kuru slava aizskanejusi talu aiz Polijas robezam: «Astronauti», «Magelana makonis», «Solaris», «Atgriesanas no zvaigznem», «Edena», «Robotu pasakas», «Neuzvaramais», «Zvaigznu dienasgramatas».

S. Lemu interese ne vien zinatniska fantastika, bet ari musdienu tematika. Vins ir uzrakstijis romanu «Laiks, kas nav bijis veltigs», autobiografisko stastu «Augsta pils», ka ari filozofiskas esejas «Dialogi» un «Summa Technologiae».

Par panakumiem rakstnieciba Stanislavs Lems 1957. gada iepelnijas Krakovas pilsetas balvu, bet 1965. gada sanema Polijas Kulturas un makslas ministra premiju.

Stasta «Solaris» grupa zinatnieku, kas ieradusies no Zemes, censas nodibinat kontaktu ar planetas Solaris sapratigo materiju. Uz Solaris si sapratiga materija ir okeans — gigantisks augsti organizetas plazmas receklis. Okeans spej iedzivinat materialos telos spilgtakos iespaidus, kas glabajas cilveka apzina.

S. Lems sava darba centies paradit, ar kadam neparedzetam grutibam jasastopas petniekiem, saskaroties ar citu pasaulu sapratigajam butnem.