Владимир Обручев: Plutonija
Скачать книгу (размер 1936Kb , формат fb2)
Жанр : Научная Фантастика , Язык : lv
Mū,su Zeme pastā,v jau daudz miljonu gadu, kuru gaitā, dzī,vī,ba uz tā,s virsmas piedzī,vojusi lielas pā,rmaiņ,as. Pirmo jū,ru siltajā, ū,denī, attī,stī,juš,ies olbaltumvielu sabiezē,jumi, kas, mazpamazā,m sarež,ģ,ī,joties, pā,rvē,rtā,s daž,ā,dos augu un dzī,vnieku organismos un neskaitā,mu paaudž,u laikā, sasniedza tagadē,jo stā,vokli.
Š,ī,s organiskā,s dzī,vī,bas formu pā,rmaiņ,as var izsekot, pē,tot zemes garozas dziļ,ā,kajos slā,ņ,os saglabā,juš,ā,s atliekas pā,rakmeņ,ojumu veidā,, kas mums palī,dz izveidot diezgan pilnī,gu priekš,statu, kā,di augi un dzī,vnieki mituš,i uz Zemes virsmas pagā,juš,ajos laikos, tā, dē,vē,tajos ģ,eoloģ,iskajos periodos, kuri ir pavisam vienpadsmit kopš, tā, laika, kad izveidojusies organiskā, dzī,vī,ba. Un, jo ilgā,ks laika sprī,dis š,ķ,ir attiecī,go periodu mo tagadnes, jo lielā,ka ir starpī,ba starp toreiz raksturī,gajā,m organiskā,s dzī,vī,bas formā,m un tagadē,jā,m.
Š,ī,s bijuš,ā,s dzī,vī,bas formas, to ī,patnī,bas, dzī,ves apstā,kļ,us, pā,rmaiņ,u iemeslus, vienu izmirš,anu, citu raš,anos un pilnveidoš,anos pē,ta zinā,tnes nozare, ko sauc par paleontoloģ,iju. To mā,ca daž,ā,s augstā,kajā,s skolā,s. Tomē,r ikvienam cilvē,kam interesanti gū,t kaut vispā,rē,ju priekš,statu par dzī,vī,bas veidiem un eksistences apstā,kļ,iem pagā,tnē,. Š,o uzdevumu esmu arī, mē,ģ,inā,jis atrisinā,t savā, grā,matā,, kas uzrakstī,ta zinā,tniski fantastiska romana veidā,. Varē,ja jau arī, aprakstī,t, kā, plienakmeņ,os atrod augu nospiedumus un no atseviš,ķ,ā,m lapā,m izveido vesela koka vai krū,ma priekš,statu, kā, no akmens atbrī,vo jū,ras bezmugurkaulnieku korā,ļ,us, daž,ā,das gliemež,nī,cas un citas atliekas, notī,ra un noteic to nosaukumus, kā, ļ,oti uzmanī,gi izrok mugurkauldzī,vnieku kaulus un sastā,da no tiem veselus skeletus, pē,c kuriem spriež, par š,o bū,tņ,u agrā,ko ā,rē,jo izskatu. Tač,u š,ā,di apraksti bū,tu ļ,oti plaš,i un garlaicī,gi. Tie vajadzī,gi tikai studentiem, nā,koš,ajiem paleontologiem, bet plaš,ajā,m lasī,tā,ju aprindā,m dzī,vu priekš,statu par agrā,kajā,m dzī,vī,bas formā,m nedotu. Tā,pē,c es izvē,lē,jos romana veidu. Bet kā, ievest lasī,tā,jus š,ajā, sen izzuduš,o bū,tņ,u pasaulē, un vidē,, kā,dā, tā,s dzī,vojuš,as?
Es pazī,stu tikai divus romā,nus, kuros veikti lī,dzī,gi mē,ģ,inā,jumi. Viens no tiem ir Zila Verna romā,ns «Ceļ,ojums uz Zemes centru». Š,ai romā,nā, zinā,tnieki pa kā,da Islandes vulkā,nā, krā,teri nolaiž,as zemes dzī,lē,s un atrod pazemes tukš,umus, ko apdzī,vo dī,vainas bū,tnes un izzuduš,i dzī,vnieki, kas tomē,r aprakstī,ti neskaidri. Atpakaļ, — virspusē, zinā,tnieki izpeld caur cita vulkā,nā, krā,teri uz plosta pa verdoš,u ū,deni un beidzot pa izkusuš,u lavu. Tas viss ir pā,rā,k neticami. Vulkā,nu krā,teri nav tukš,as caurules, kas iesniedzas lielos dziļ,umos, tos piepilda atdzisusi lava, un pa verdoš,u ū,deni, bet jo vairā,k pa izkusuš,u lavu ar plostu braukt nevar. Š,ī, romana ģ,eoloģ,iskā,s kļ,ū,das mani ierosinā,ja 1915. gadā, sarakstī,t «Plutoniju». Lī,dz tam es jaunajiem lasī,tā,jiem vē,l neko nebiju rakstī,jis un pat nedomā,ju to darī,t.
Otrais ir Konan Doila romā,ns, kurā, ceļ,otā,ji Dienvidamerikā, atklā,j augstu, ļ,oti grū,ti aizsniedzamu plato, kas atgriezta no visa apkā,rtē,jā, apvidus un ko apdzī,vo pirmatnē,jie cilvē,ki, lieli cilvē,kveidī,gi pē,rtiķ,i un daž,i citā,s Zemes dalā,s izzuduš,i dzī,vnieki. Augstienē, uzkā,puš,ajiem pē,tniekiem atgadā,s daž,ā,di piedzī,vojumi. Tomē,r arī, š,ajā, romā,nā, ir daudz neticama, tas iepazī,stina lasī,tā,jus vienī,gi ar tagadnei tuvu pasauli un atstā,ja uz mani tik vā,ju iespaidu, ka esmu aizmirsis tā, nosaukumu, lai gan izlasī,ju š,o darbu divas reizes un ne visai sen — daudz vē,lā,k par Zila Verna romā,nu.
Labam zinā,tniski fantastiskam romanam jā,bū,t ticamam, jā,rada lasī,tā,jā, pā,rliecī,ba, ka visi aprakstī,tie notikumi zinā,mos apstā,kļ,os tieš,ā,m iespē,jami, ka tajos nav nekā, pā,rdabiska, brī,numaina. Ja romā,nā, sablī,vē,ti daž,ā,di brī,numi, tad tas vairs nav romā,ns, bet pasaka bē,rniem.
Jau romana «Plutonija» pirmie izdevumi pierā,dī,ja, ka tas izpilda ticamī,bas noteikumus. Es saņ,ē,mu no lasī,tā,jiem ne mazums vē,stuļ,u, kurā,s tie gluž,i nopietni jautā,, kā,pē,c nerī,ko uz Plutoniju jaunu ekspediciju, kas izpē,tī,tu pazemes pasauli, citi piedā,vā,jā,s par nā,koš,o ekspediciju dalī,bniekiem, treš,ie interesē,jā,s par romā,nā, attē,loto varoņ,u tā,lā,ko likteni. Tā,pē,c «Plutonijas» pē,dē,jā, izdevuma pē,cvā,rdā, autoram nā,cā,s paskaidrot, ka, lai iepazī,stinā,tu lasī,tā,jus ar daž,u pagā,juš,o laikmetu dzī,vniekiem un augiem tā,dā, veidā,, it kā, tie vē,l eksistē,tu kaut kur Zemes dzī,lē,s arī, patlaban, vajadzē,ja pieņ,emt par patiesī,bu iepriekš,ē,jā, gadsimta sā,kumā, ierosinā,to un zinā,tnieku toreiz nopietni iztirzā,to hipotē,zi. Tā, sī,ki izklā,stī,ta priekš,pē,dē,jā, nodaļ,ā, («Zinā,tniskā, saruna»), kurā, ekspedicijas organizē,tā,js aizstā,v hipotē,zē,s pareizī,bu. Patiesī,bā, zinā,tne to jau sen noraidī,jusi.
Autors cer, ka arī, š,is «Plutonijas» izdevums lī,dzī,gi iepriekš,ē,jiem ierosinā,s jaunos lasī,tā,jus tuvā,k iepazī,ties ar ģ,eoloģ,iju un nodarboties ar š,o interesanto zinā,tni, kas izskaidro mū,su planē,tas sastā,vu un uzbū,vi, stā,sta, kā,di augi un dzī,vnieki mituš,i uz tā,s agrā,kajos laikmetos, kā, tie pā,rveidojuš,ies un cits citu nomainī,juš,i, kamē,r no dzī,vnieku vidus izvirzī,jusies domā,još,a bū,tne — cilvē,ks, kas kļ,uvis par Zemes valdnieku.