Владимир Обручев: Plutonija

 Скачать книгу (размер 1936Kb , формат fb2) 

Жанр : Научная Фантастика , Язык : lv

Аннотация:

M&#363,su Zeme past&#257,v jau daudz miljonu gadu, kuru gait&#257, dz&#299,v&#299,ba uz t&#257,s virsmas piedz&#299,vojusi lielas p&#257,rmai&#326,as. Pirmo j&#363,ru siltaj&#257, &#363,den&#299, att&#299,st&#299,ju&#353,ies olbaltumvielu sabiez&#275,jumi, kas, mazpamaz&#257,m sare&#382,&#291,&#299,joties, p&#257,rv&#275,rt&#257,s da&#382,&#257,dos augu un dz&#299,vnieku organismos un neskait&#257,mu paaud&#382,u laik&#257, sasniedza tagad&#275,jo st&#257,vokli.

&#352,&#299,s organisk&#257,s dz&#299,v&#299,bas formu p&#257,rmai&#326,as var izsekot, p&#275,tot zemes garozas dzi&#316,&#257,kajos sl&#257,&#326,os saglab&#257,ju&#353,&#257,s atliekas p&#257,rakme&#326,ojumu veid&#257,, kas mums pal&#299,dz izveidot diezgan piln&#299,gu priek&#353,statu, k&#257,di augi un dz&#299,vnieki mitu&#353,i uz Zemes virsmas pag&#257,ju&#353,ajos laikos, t&#257, d&#275,v&#275,tajos &#291,eolo&#291,iskajos periodos, kuri ir pavisam vienpadsmit kop&#353, t&#257, laika, kad izveidojusies organisk&#257, dz&#299,v&#299,ba. Un, jo ilg&#257,ks laika spr&#299,dis &#353,&#311,ir attiec&#299,go periodu mo tagadnes, jo liel&#257,ka ir starp&#299,ba starp toreiz rakstur&#299,gaj&#257,m organisk&#257,s dz&#299,v&#299,bas form&#257,m un tagad&#275,j&#257,m.

&#352,&#299,s biju&#353,&#257,s dz&#299,v&#299,bas formas, to &#299,patn&#299,bas, dz&#299,ves apst&#257,k&#316,us, p&#257,rmai&#326,u iemeslus, vienu izmir&#353,anu, citu ra&#353,anos un pilnveido&#353,anos p&#275,ta zin&#257,tnes nozare, ko sauc par paleontolo&#291,iju. To m&#257,ca da&#382,&#257,s augst&#257,kaj&#257,s skol&#257,s. Tom&#275,r ikvienam cilv&#275,kam interesanti g&#363,t kaut visp&#257,r&#275,ju priek&#353,statu par dz&#299,v&#299,bas veidiem un eksistences apst&#257,k&#316,iem pag&#257,tn&#275,. &#352,o uzdevumu esmu ar&#299, m&#275,&#291,in&#257,jis atrisin&#257,t sav&#257, gr&#257,mat&#257,, kas uzrakst&#299,ta zin&#257,tniski fantastiska romana veid&#257,. Var&#275,ja jau ar&#299, aprakst&#299,t, k&#257, plienakme&#326,os atrod augu nospiedumus un no atsevi&#353,&#311,&#257,m lap&#257,m izveido vesela koka vai kr&#363,ma priek&#353,statu, k&#257, no akmens atbr&#299,vo j&#363,ras bezmugurkaulnieku kor&#257,&#316,us, da&#382,&#257,das glieme&#382,n&#299,cas un citas atliekas, not&#299,ra un noteic to nosaukumus, k&#257, &#316,oti uzman&#299,gi izrok mugurkauldz&#299,vnieku kaulus un sast&#257,da no tiem veselus skeletus, p&#275,c kuriem sprie&#382, par &#353,o b&#363,t&#326,u agr&#257,ko &#257,r&#275,jo izskatu. Ta&#269,u &#353,&#257,di apraksti b&#363,tu &#316,oti pla&#353,i un garlaic&#299,gi. Tie vajadz&#299,gi tikai studentiem, n&#257,ko&#353,ajiem paleontologiem, bet pla&#353,aj&#257,m las&#299,t&#257,ju aprind&#257,m dz&#299,vu priek&#353,statu par agr&#257,kaj&#257,m dz&#299,v&#299,bas form&#257,m nedotu. T&#257,p&#275,c es izv&#275,l&#275,jos romana veidu. Bet k&#257, ievest las&#299,t&#257,jus &#353,aj&#257, sen izzudu&#353,o b&#363,t&#326,u pasaul&#275, un vid&#275,, k&#257,d&#257, t&#257,s dz&#299,voju&#353,as?

Es paz&#299,stu tikai divus rom&#257,nus, kuros veikti l&#299,dz&#299,gi m&#275,&#291,in&#257,jumi. Viens no tiem ir Zila Verna rom&#257,ns «Ce&#316,ojums uz Zemes centru». &#352,ai rom&#257,n&#257, zin&#257,tnieki pa k&#257,da Islandes vulk&#257,n&#257, kr&#257,teri nolai&#382,as zemes dz&#299,l&#275,s un atrod pazemes tuk&#353,umus, ko apdz&#299,vo d&#299,vainas b&#363,tnes un izzudu&#353,i dz&#299,vnieki, kas tom&#275,r aprakst&#299,ti neskaidri. Atpaka&#316, — virspus&#275, zin&#257,tnieki izpeld caur cita vulk&#257,n&#257, kr&#257,teri uz plosta pa verdo&#353,u &#363,deni un beidzot pa izkusu&#353,u lavu. Tas viss ir p&#257,r&#257,k neticami. Vulk&#257,nu kr&#257,teri nav tuk&#353,as caurules, kas iesniedzas lielos dzi&#316,umos, tos piepilda atdzisusi lava, un pa verdo&#353,u &#363,deni, bet jo vair&#257,k pa izkusu&#353,u lavu ar plostu braukt nevar. &#352,&#299, romana &#291,eolo&#291,isk&#257,s k&#316,&#363,das mani ierosin&#257,ja 1915. gad&#257, sarakst&#299,t «Plutoniju». L&#299,dz tam es jaunajiem las&#299,t&#257,jiem v&#275,l neko nebiju rakst&#299,jis un pat nedom&#257,ju to dar&#299,t.

Otrais ir Konan Doila rom&#257,ns, kur&#257, ce&#316,ot&#257,ji Dienvidamerik&#257, atkl&#257,j augstu, &#316,oti gr&#363,ti aizsniedzamu plato, kas atgriezta no visa apk&#257,rt&#275,j&#257, apvidus un ko apdz&#299,vo pirmatn&#275,jie cilv&#275,ki, lieli cilv&#275,kveid&#299,gi p&#275,rti&#311,i un da&#382,i cit&#257,s Zemes dal&#257,s izzudu&#353,i dz&#299,vnieki. Augstien&#275, uzk&#257,pu&#353,ajiem p&#275,tniekiem atgad&#257,s da&#382,&#257,di piedz&#299,vojumi. Tom&#275,r ar&#299, &#353,aj&#257, rom&#257,n&#257, ir daudz neticama, tas iepaz&#299,stina las&#299,t&#257,jus vien&#299,gi ar tagadnei tuvu pasauli un atst&#257,ja uz mani tik v&#257,ju iespaidu, ka esmu aizmirsis t&#257, nosaukumu, lai gan izlas&#299,ju &#353,o darbu divas reizes un ne visai sen — daudz v&#275,l&#257,k par Zila Verna rom&#257,nu.

Labam zin&#257,tniski fantastiskam romanam j&#257,b&#363,t ticamam, j&#257,rada las&#299,t&#257,j&#257, p&#257,rliec&#299,ba, ka visi aprakst&#299,tie notikumi zin&#257,mos apst&#257,k&#316,os tie&#353,&#257,m iesp&#275,jami, ka tajos nav nek&#257, p&#257,rdabiska, br&#299,numaina. Ja rom&#257,n&#257, sabl&#299,v&#275,ti da&#382,&#257,di br&#299,numi, tad tas vairs nav rom&#257,ns, bet pasaka b&#275,rniem.

Jau romana «Plutonija» pirmie izdevumi pier&#257,d&#299,ja, ka tas izpilda ticam&#299,bas noteikumus. Es sa&#326,&#275,mu no las&#299,t&#257,jiem ne mazums v&#275,stu&#316,u, kur&#257,s tie glu&#382,i nopietni jaut&#257,, k&#257,p&#275,c ner&#299,ko uz Plutoniju jaunu ekspediciju, kas izp&#275,t&#299,tu pazemes pasauli, citi pied&#257,v&#257,j&#257,s par n&#257,ko&#353,o ekspediciju dal&#299,bniekiem, tre&#353,ie interes&#275,j&#257,s par rom&#257,n&#257, att&#275,loto varo&#326,u t&#257,l&#257,ko likteni. T&#257,p&#275,c «Plutonijas» p&#275,d&#275,j&#257, izdevuma p&#275,cv&#257,rd&#257, autoram n&#257,c&#257,s paskaidrot, ka, lai iepaz&#299,stin&#257,tu las&#299,t&#257,jus ar da&#382,u pag&#257,ju&#353,o laikmetu dz&#299,vniekiem un augiem t&#257,d&#257, veid&#257,, it k&#257, tie v&#275,l eksist&#275,tu kaut kur Zemes dz&#299,l&#275,s ar&#299, patlaban, vajadz&#275,ja pie&#326,emt par paties&#299,bu iepriek&#353,&#275,j&#257, gadsimta s&#257,kum&#257, ierosin&#257,to un zin&#257,tnieku toreiz nopietni iztirz&#257,to hipot&#275,zi. T&#257, s&#299,ki izkl&#257,st&#299,ta priek&#353,p&#275,d&#275,j&#257, noda&#316,&#257, («Zin&#257,tnisk&#257, saruna»), kur&#257, ekspedicijas organiz&#275,t&#257,js aizst&#257,v hipot&#275,z&#275,s pareiz&#299,bu. Paties&#299,b&#257, zin&#257,tne to jau sen noraid&#299,jusi.

Autors cer, ka ar&#299, &#353,is «Plutonijas» izdevums l&#299,dz&#299,gi iepriek&#353,&#275,jiem ierosin&#257,s jaunos las&#299,t&#257,jus tuv&#257,k iepaz&#299,ties ar &#291,eolo&#291,iju un nodarboties ar &#353,o interesanto zin&#257,tni, kas izskaidro m&#363,su plan&#275,tas sast&#257,vu un uzb&#363,vi, st&#257,sta, k&#257,di augi un dz&#299,vnieki mitu&#353,i uz t&#257,s agr&#257,kajos laikmetos, k&#257, tie p&#257,rveidoju&#353,ies un cits citu nomain&#299,ju&#353,i, kam&#275,r no dz&#299,vnieku vidus izvirz&#299,jusies dom&#257,jo&#353,a b&#363,tne — cilv&#275,ks, kas k&#316,uvis par Zemes valdnieku.


Добавить комментарий

Для отправки комментария вам необходимо авторизоваться.